Rotācijas apļi, plašāk atpazīstami pēc definīcijas “Apļveida krustojums”, tiek izbūvēti vietās, kurās nepieciešams samazināt braukšanas ātrumu, kā arī vietās, kurās līdz šim bieži veidojušies sastrēgumi. Ar apļveida krustojumu palīdzību satiksmē tiek veicināta drošība, rezultātā atvieglojot konkrētā krustojuma izbraukšanu un samazinot frontālo sadursmju risku.
Iebraukšana apļveida krustojumā atļauta no jebkuras piekļaujošās joslas, izņemot gadījumus, kad nepieciešama pirmā labā izeja: šajā gadījumā ir pašsaprotami aplī iebraukt no labās joslas, lai pēc iespējas vieglāk un ātrāk apļveida krustojumu pamestu. Lielākoties pirms apļveida krustojuma tiek uzstādīta 206.ceļa zīme “Dodiet ceļu”, kas autovadītājiem atgādina par nepieciešamību pārliecināties, ka iebraukšana aplī netraucēs citiem autovadītājiem. Pārliecināties par drošību nepieciešams vienmēr – neraugoties uz to, no kuras joslas iebraucam krustojumā.
Ļausim bez problēmām aplī iebraukt arī citiem autovadītājiem! Tāpēc, neskatoties uz to, ka Ceļu Satiksmes Noteikumi nenorāda konkrētu joslu, pa kuru autovadītājam ļauts braukt, būsim saprotoši un pārkārtosimies uz kreiso vai vidējo joslu, lai arī citiem autovadītājiem ļautu iebraukt attiecīgajā krustojumā! Protams, atgriežoties labajā joslā, kad ir nepieciešams apļveida krustojumu pamest.
Savukārt, izbraukšana no apļveida krustojuma atļauta tikai no labās joslas, ieņemot labo malējo stāvokli izbrauktuvē. Tātad autovadītājam laicīgi jānoskaidro, kura izeja tiks izmantota un savlaicīgi pirms manevra veikšanas jāpārkārtojās uz ārējo joslu, netraucējot citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.
Pagrieziena signāla norādīšana apļveida krustojumā jau izsenis kļuvusi par diskusiju vērtu jautājumu. Daļa autovadītāju, runājot par iebraukšanu apļveida krustojumā, argumentē, ka “nekur citur jau neaizbrauksi”. Tomēr jāmin, ka arī citos krustojumos, pirms kuriem izvietota 402. rīkojuma zīme “Braukt pa labi” – pat gadījumos, kuros šī ir vienīgā virziena opcija, autovadītājiem ir pienākums lietot labā pagrieziena signālu.
Kāpēc nepieciešama šī it kā “liekā” darbība? Jo, lai gan autovadītājam nav iespēju doties citos virzienos, pagrieziena manevrs tomēr tiek veikts. Atsaucoties uz Ceļu Satiksmes noteikumiem: “pagrieziena signāls ir jālieto pirms jebkura manevra, izņemot gadījumus, kad tas var maldināt citus satiksmes dalībniekus”.
Izņēmums šoreiz ir mazie apļi ar vienu joslu – iespēju robežās pagriezienu atļauts nerādīt, lai nemaldinātu citus satiksmes dalībniekus, ka vēlamies izbraukt no apļa pirmajā izbrauktuvē.
Mazliet sarežģītākā situācijā nonāk autovadītāji, kam jāšķērso lielāki – trīs joslu apļveida krustojumi. Vai ir iespējams brīvi izvēlēties, pa kuru no joslām šķērsosim apli?
Ceļu Satiksmes noteikumi nosaka, ka “3 un vairāk joslu apļveida krustojumos malējā kreisajā joslā atļauts iebraukt tikai tad, ja pārējās joslas ir aizņemtas”. Tātad, pat gribot atbrīvot ceļu citiem autovadītājiem, mums nav tiesību šķērsot apļveida krustojumu iekšējā joslā, ja kāda no pārējām joslām ir relatīvi brīva. Šī josla tiek pieļauta kā opcija tikai avārijas, šķēršļu un lielas satiksmes noslodzes gadījumā.
Kā minēts LAPK 149.7 pantā: “par braukšanu pa trešo, kreiso malējo joslu, gadījumos,
kad tas nav atļauts, vadītājam izsaka brīdinājumu vai tiek piemērots naudas sods piecpadsmit euro apmērā”.
Salīdzinoši nesen Latvijā tika izbūvētas uzbrauktuves, kas darbojas kā opcija nešķērsot pašu apļveida krustojumu, krustojumu apbraucot pa speciālu nobrauktuvi labajā pusē. Tādā veidā samazinās sastrēgumu apjoms un tiek atvieglots ceļš lielai daļai autovadītāju. Šādas uzbrauktuves Rīgā kļūst par arvien biežāk sastopamu satiksmes organizācijas opciju: uz Mūkusalas apļa, nobraucot no Salu tilta, vai uz apļveida krustojuma, kas savieno Lubānas, Deglava, Kaivas un Juglas ielas.
Lai gan apļi bieži vien tiek dēvēti par lokveida krustojumiem – šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Aplis pats par sevi nav krustojums, savukārt, katra iebrauktuve un izbrauktuve veido atsevišķu krustojumu. Tātad, ievērojot stāvēšanas/apstāšanās noteikumus – apļveida krustojumā ir atļauts stāvēt/apstāties. Tomēr arī šajā situācijā autovadītājiem jāievēro tas pats princips, kas citu krustojumu gadījumos: stāvēšana aizliegta tuvāk par pieciem metriem no krustojuma robežas, kas šai gadījumā ir noapaļojums brauktuves malā.
Protams, šis princips strādā, ja izpildās visi pārējie nosacījumi – nav nepārtrauktās līnijas,
nav aizliedzošas zīmes, kā arī tiek ievērots jau iepriekšminētais attālums no krustojuma robežas.